atsaldec junija nakts varonis: 2013

ceturtdiena, 2013. gada 5. decembris

viņš

Tas Kungs ir mans gans

man netrūkst ne nieka

pirmdiena, 2013. gada 18. novembris

komentārs

tiku laukos pie dātur un ieliku sejasgrāmatā dažas bildes no šīsvasaras skaistākā notikuma ģimenē - no brāļa kāzām, par prieku koristiem, kuri šos svētkus kuplināja ar jauku dziedājumu.

zem šīm bildēm sabira jauki un priecīgi komentāri.

un arī šitāds -

cau, Jurgi! Varbuut aizej pie psihoterapeita, nevis tuseejies ar draugiem, dzer vai paardziivo par braalja kaazaam. Izrunaajies un meegini saprast, kaa veidot attieciibas..

atbildēju pavisam vienkārši - wtf? :D

piektdiena, 2013. gada 15. novembris

silti

latvijas gēni

VIDZEMNIEKS

DABAS DRAUGS

VIDZEMNIEKS NAV AUGSTPRĀTĪGS. VIŅŠ ĪPAŠI NESEKO MODES TENDENCĒM, TOMĒR VIŅA GAUME UN IERADUMI IR DIEZGAN MŪSDIENĪGI. VIDZEMNIEKS IR PATIESS DABAS MĪĻOTĀJS UN NEVĒLAS DZĪVOT LIELPILSĒTĀ VAI PĀRCELTIES UZ CITU VALSTI.

VIŅAM NEPATĪK IZRĀDĪT INICIATĪVU UN UZŅEMTIES ATBILDĪBU. NAUDAS LIETĀS VIDZEMNIEKS IR APZINĪGS - PARĀDS NAV BRĀLIS. SVARĪGA IR DROŠIBAS SAJŪTA, TĀPĒC VIŅŠ NAV SAJŪSMĀ PAR PĒKŠŅĀM PĀRMAIŅĀM.

ARĪ IEPIRKŠANĀS ZIŅĀ VIŅAM IR SVARĪGA STABILITĀTE. VIDZEMNIEKS DOD PRIEKŠROKU LABI PAZĪSTAMĀM PRECĒM, LABPRĀT IZMANTO LOJALITĀTES KARTES UN IESAISTĀS LOTERIJĀS. VIŅŠ NEPIEVĒRŠ LIELU UZMANĪBU ZĪMOLIEM KĀ NOZĪMES NESĒJIME - VIENMĒR SVARĪGĀKS IR PATS PRODUKTS, NEVIS TĀ ZĪMOLA VĒSTĪJUMS.

dažas reizes noklikšķināju un šitas pēcāk izskaitļojās. vispārīgi, gan jau, ka visiem tāds pats, bet ļoti patiess.

vismaz par mani.

svētdiena, 2013. gada 3. novembris

150

šodien tiku līdz aizpērnās ziemas sniega ielauztā pagraba priekštelpas jumta nojaukšanai.

aizrakos līdz durvīm, aiz kurām slēpās visu laiku izcilākais pagrabs, kādu esmu redzējis.

un virs šīm durvīm uzraksts, kalts dolomīta bluķī -

1863. 8tā augusts.

Strauti nav lielas mājas.

mana griba ir liela, tās dabūt ārā no sabrukuma un posta.

otrdiena, 2013. gada 15. oktobris

BaiBai

dažas bildes no greznā notikuma nedēļas nogalē - vasaras BaiBai pasākuma Zvārtavā.

ak rudens, Tu esi visskaistāko gadalaiku TOP četriniekā, pavisam droši!

svētdiena, 2013. gada 29. septembris

mjap

man bieži liekas, ka perfektākie cilvēki ir visnelaimīgākie

man kauns

Zvārtavā bezgalskaisti. krāšņas debesis. zelta koki. gājputnu bļaustīšanās debesīs. nu tik skaisti, cik vien rudenī var būt.

nolēmu bišķi pastaigāties un beigās mēreni satraucos.

ar lielām pūlēm, tiesa gan - īsti nezinot kur, netālu no Zvārtavas pils, izlauzies caur mega brikšņiem, atradu baronu Ferzenu kapu kalniņu. viss grezni aizaudzis, kritušu koku piebiris. likās, ka tā būtu viena no pirmajām vietām, kura pils apsaimniekotājiem (LMS) būtu jātur kārtībā, re - lai vecie veļi piepalīdz pils uzturēšanas darbos.

sapīcis vilku atpakaļ uz māju pusi un gandrīz apčurājos. dēļ - pils klētij, kura nesen tikusi it kā pārdota kkādiem ārzemniekiem, norauts nost jumts, esot vilkuši pat ar traktoru, kā velāk zināja stāstīt Ruduzis. vecie, lasi - ekskluzīvie, dēļi savākti un aizvesti, kkur. palikuši vien mūri un šīfera kaudze pašā ceļa malā.

pirms pāris mēnešiem saņēmu smalku paziņojumu, ka mani Strauti iekļauti Zvārtavas muižas apbūves ansamblī. ar visu karti, kura drukāta krāsaini, dies' un kultūras ministrija vien zin, cik tas ko nemaksāja, šitā sūtīšana, spriešana, informēšana, zīmēšana sarkaniem klucīšiem un visādu aizliegumu, ierobežojumu uzlikšana manai sūda pussabrukušajai pirtij, kura savu atjaunošanu sāks piedzīvot tikai pavasarī - naudas un laika trūkuma dēļ, tikai.

es neprasu naudu ceļmalu - uz to pašu pili - izpļaušanai, vai tās pirts jumtam, to jau esmu sagādājis.

vienkārši

- būtu labāk uzsaukuši kādu vīru ar motorzāģi uz vienu dienu tos kapus iztīrīt.

- būtu labāk paskatījušies, cik viegli noraut simtsgadīgai muižas klētij ar traktoru jumtu nost, lai tiktu pie dažiem dēļiem, kurus noēvelēt un ieklāt savā pierīgas privātmājas viesistabā.

taga štukoju, kā norīkot talku tās kapu vietas sakopšanai.

re kā.

jo man ir kauns.

piektdiena, 2013. gada 20. septembris

mana Rīga

mūzika un draugi, dziļi emocionāli brīži, smags darbs un laiskuma dienas, prieks un asaras.

ar ļoti skaistiem cilvēkiem korī sabiju kopā tieši deviņus gadus.

ir tā, ka šobrīd iestājies tāds biku tukšums, ir sevišķi otrdienu un ceturtdienu vakaros, it sevišķi tagad, kad satumst tik ātri.

un kamēr gaidu nākamo izaicinājumu, reku - savilku vienkopus dažas filmiņas, kurās puslīdz oficiāli atspoguļoti daži no jaukākajiem brīžiem ar manu kori.

šajā sarakstā nav vēl jaukākie brīži iz kora ballītēm vai braucieniem, kuros vērojamās izpriecas varētu likt kādam koristam sarkt. :)

pirmdiena, 2013. gada 16. septembris

gribu

es ļoti gribu, lai viņiem izdodas.

uzlikt to jumtu pirms rudeņu lietiem un ziemas sniegiem.

http://ermanumuiza.blogspot.com/

aplis

šodien neizgāju ārā no mājas.

klausos kā cūcīgajam kaimiņam, nu tam, kuram it bieži smird zeķes un kurš nemazgā rokas, jo ēdot ar dakšiņu, ciemos kuro dienu aizkavējušies draugi klepo un atkrēpojas diezinkur.

un prātoju, kāda bija mana vasara.

nav jau par agru, atcerēties?

ak jā. šovasar leišmalītē redzēju arī Latvijas ūdensbifeļus.

otrdiena, 2013. gada 6. augusts

klases dienasgrāmata

uz dažām nakts stundām esmu ieskrējis laukos pie vecākiem pārnakšņot. un re, es nevis saldi guļu, bet lasu manas mammas

klases dienasgrāmatu.

izrādās, viņi tādu raksta katru skolas dienu, katru dienu cits skolēns.

mans favorīts ir Aivars.

citēju ar visām gramatikām.

"Jau no paša rīta 8.klasei bija izbojāts garīgais. Bija jāpārlasa skolas kartupeļi. Piedevām sākumā bija abolu kastes, kuras ir ļoti grūti panest. Ja kāds nestrādāja Arnis aizspieda nāsis un draudēja iet pie skolotāja. Pārāējais bija nenozīmīgs. Tikai ugunsdzēsēju atbraukšana bija ievērības centrā. Ja tā godīgi nekas sevišķš tur nebija. Atbrauca piedūmināja skolu, aplaistīja un noputoja sporta laukumu, kaut ko pamuldēja un aizbrauca. Es un visi pārējie devāmies mājās.

Maza Atkāpe: Inguss Solovjovs un Andris no mūsu klases šodien nobastoja ~~algebras~~ fizikas stundu.

Aivars"

"No paša rīta, ap vienpadsmitiem mums iešpricēja poti rokā, tikai nezinu pret ko. Diena pagāja bez sarežģījumiem.

Andris"

"Šodien mēs uz skolu nācām ar lielu prieku jo zinājām ka nenotiks algebra.

Nauris"

"... mūzikas stunda bija ļoti skaļa, jo visi spēlēja mūzikas instrumentus..

Indra, Gunita"

"Pusdienās bija ļoti labs saldais (putukrējums). Taču mēs visi satikāmies atkal pēc brīvdienām. Latviešu valodas skolotāja, par godu Krišjāņa Barona simtu sešdesmit piektajai dzimšanas dienai iedeva katram paris pantiņus ko skaitīt. Kad skaitīsim mēs nezinam. Brīvdienas ir kaut kas jauks. Par to mēs visi vienmēr varam pārliecināties ejot brīvdienās.

Aivars"

sestdiena, 2013. gada 20. aprīlis

sapņu zeme Ulubele

mēs mazliet kavējām. piebraucot pie Ulubeles - Rīgas dzīvnieku patversmes, tās kura Līčos, ļaužu un auto ka biezs un brauc tik klāt. slēpņotāju nelielās kopienas lielais pulks, kuri par spīti pārceltajai Lielajai talkai, kopā pulcējas, lai darītu labas lietas.

šī patiešām nav sapņu zeme, lai arī Ulubele. neviens te nav patiesi laimīgs dzīvojot. astaiņi bikli laimīgi ir tobrīd, kad viņi satiek Savējos, kuri beidzot ir ieradušies pakaļ.

esmu rūdīts dzīvnieku draugs ar labu pieredzi brīvprātīgo darbos dzīvnieku patversmēs. esmu redzējis labas un prātam neaptverami drausmīgas lietas.

un es joprojām nebeidzu brīnīties par to mīlestību, ko dzīvnieks spēj dod cilvēkam pat pēc pārdzīvotiem šaušalīgiem notikumiem, pilniem bada, slāpju, sāpju, asiņu un bēdu, kura stāstu scenārists ir cilvēks.

Ulubelē dara visu, lai dzīvnieks būtu aprūpēts to brīdi, pirms viņš satiek Savējos. tomēr pašu un esošo draugu spēku nepietiek, lai dzīvnieks saņemtu arī mazliet cilvēka pieskārienu un privātāku uzmanību.

vismaz brīdi aizejot pastaigā nostāk no milzīgā trokšņa, patversmes dzīvnieku stresa brīžos.

tas bija pavisam dabiski, ka man kaklā sakāpa aizkustinājuma kamols, redzot lielo cilvēku pulku, savestās dāvanas un rosības prieku.

saliekot mazos darbiņus kopā mēs šodien izdarījām lielas lietas. zāģi rūca, cirvji klaudzēja. raka un slaucīja.

glaudīja un bužināja. skrēja un smēja.

es gribu ticēt, ka pienāks diena, kad dzīvnieku patversmes būs tukšas un nevajadzīgas.

tās būs dienas, kurās pasaule būs kļuvusi tik ļoti laimīgāka.

šis pasākums bija daļa no gatavošanās lielajam http://megariga.lv/, kurš risināsies šovasar, 12. – 14. jūlijā, Rīgā. tiekamies!

uzzini sīkāk par Ulubeli - www.ulubele.org

pirmdiena, 2013. gada 25. marts

ingusmillers

Sveicināti,
Jums nevajāg kādu palīgu darbos? Esmu students un mekleju kādu darbu, bet ar darbiem paslaik ir pašvaki, vēlamais darba laiks būtu no 7-8 rīta līdz 17:30, dzīvoju Rīga centrs, esmu no Saldus.

piedod, draugs. Tevi nevajāg.

svētdiena, 2013. gada 17. marts

16.marts

manam vectētim un viņa cīņu biedriem

trešdiena, 2013. gada 13. marts

IZ

... Nu un, ka krievu dziesma? Kas - vai dziesma vainīga, ka tā krievu valodā?

Ar ko sākās 1985.gada Dziesmu svētki? Ne jau ar "Gaismas pili" un ne ar "Lauztajām priedēm", bija jānodod nodevas, jānodzied padomju gabali. Bez sirdsapziņas pārmetumiem. Anatolija Novikova un Ļeva Ošaņina "Mana Dzimtene", Aleksandras Pahmutovas "Esiet laimīgi ļaudis", Aleksandra Aleksandrova "Dziesma par Padomju armiju", Dmitrija Šostakoviča un Jevgeņija Dolmatovska "Dzimtene klausās", Tihona Hreņņikova "Audz mūsu Dzimtene", Dāvida Tuhmanova "Uzvaras diena". Dziedāja "Ļeņinam" (Imants Kalniņā + Imants Ziedonis). "Daile" dziedāja svētkos, un visi citi arī. Politiska nodevu dziesma, no kuras tagad visi kaunas. Mūzika ģeniāla, bet tie vārdi... Tas ir dzejnieka traktējums, žēl, ka Ļeņins nebija Rilke, tad būtu cita lieta. Dzejnieka Ziedoņa tekstā vari saprast, ko gribi. Viss der. Beigās ir piedziedāts: "Ļeņin... Ļeņin..." Imants teica, ka jādzied nevis Ļeņin, bet ...āmen. Tādi gadījumi latviešu kultūrā jau bijuši. "Dievs, svētī... Baltiju," uzrakstīja Baumanis, lai dziesma iztiek cauri cenzūras dzirnakmeņiem. Pārmainīja, gāza ķeizaru, vēl tagad dziedam. Dievs, svētī Latviju!

Koncertu tomēr atklāja, politiski neklanoties. Ar Pētera Barisona "Dziesmai šodien liela diena..."

Āmen!

BRĀLIBRĀLI
BALSU BURVJI BRĀĻI KOKARI
Laima Muktupāvela

piektdiena, 2013. gada 1. februāris

talkas zupa

šādi nu izskatās apsnigušais Skats \un zaru kaudzes\.

ir cirsti, zāģēti, nograuzti un nospārdīti, galu galā, nolamāti no zemes virsmas milzum daudz sīku koku, krūmu un citu brikšņu un biezokņu.

ir iestādīti daži vietā un stādīšanas trakums turpināsies pavasarī.

mana mīļā mazā apodziņa mīļākais koks uz kā šūpoties, draiski grozot galvu 360 grādos visapkārt, joprojām dēļ tā mazā ķipara, sargāts un lolots, gaida zemi atsalstam, lai nostrebtos tās spēka.

cīnoties ar džungļiem pašā Strautu pagalma viducī, tam veltot laiku, lielākoties dažās ziemas brīvdienās, ir pagājuši ne mazāk kā 7 gadi.

šajā attēlā neredzamie un jau mirušie koki nodrošinājuši Strautu mājas 3 krāsnis ar malku \lasi - žagariem\ vismaz 1 bargu ziemu.

šajā attēlā vari redzēt, ka šim kaktam pieķērāmies tik nupatiņās. :)

savēli veiksmi man un lakstīgalai citas ievas, kuras negāžas jumtos, ja? :)

paldies
tētim, mammucim, Ruduzim, Olevam, Kulbergai, Gunāram, Mārtiņam, Kristai, Ližukam, Raitim

par nesavtīgo palīdzību
velkot zarus, grābjot lapas, rokot un stumdot zemes pilnas ķerras, vārot talkas zupas jebšu vienkārši paskatoties ar nomierinošu un uzmundrinošu skatienu pārguruma brīžos.