atsaldec junija nakts varonis

svētdiena, 2018. gada 21. janvāris

šerberts

ko esmu sadarījis šo ilgo klusēšanas laiku?
reku.
aurojis parkos, skvēros un apstādījumos.

piektdiena, 2016. gada 27. maijs

ja gribi naktī mierīgi gulēt, esot godīgs pret sevi -

situācijā, kura visiem liekas pilnīgi bezcerīga
pēc dažu stundu - "gan jau citi", saproti, ka cits neviens to tavā vietā nedarīs
tad spēj tikt līdz 5stāvu mājas paša jumta maliņai nelienot pa jumtu
kur aiz vienas kājas stundām karājas kaiju cālis
vecāku apsargāts
un brēc
atpiņķerēt to no celtnieku kļūdas lamatām
nekur nepieturoties zaudēt līdzsvaru un pazaudēt dārgo mazuli
ar šausmām piedzīvot viņa kritienu tieši 1.5 m zemāk citā plaisā
panikā sekundes 100daļā shēmot jaunu plānu
laimīgi sēdēt svešā dzīvoklī ar cāli klēpī
līdz viņš apkakājas
ļauties draudzīgiem knābājieniem, kamēr ievelku kāju vietā
ceļā uz citu jumtu
2 trauksmes signāli un satrakotās kaiju ģimenes uzbrukums ar knābienu galvā
paldies
nu manam cālim tie paši mīlošie vecāki
cits jumts, reņģu un maizes garozu nosēts sirdsapziņas tīrībai no citiem
un citu putnu pievilināšanai.

es varu mierīgs gulēt.

svētdiena, 2016. gada 17. janvāris

traktors

ar asinīm izpirkta valsts, kādas gan mums var būt pretenzijas pret Latviju?

pretenzijas mums var būt tikai pašiem pret sevi, veidojot neskaitāmās nejēdzības.

#vaijēdzības

ceturtdiena, 2014. gada 2. oktobris

7777

man šorīt bija tieši 7 minūtes, kamēr mans autobuss, ar kuru ceļoju uz galvaspilsētu, kādā autoostā atpūtās un šoferis gāja pakaļ kafijai. to viņš līksmi paziņoja skaļrunī tieši busa 7 pasažieriem, tieši 6:53, un bija atlikušas vēl 7 minūtes līdz 7:00, lai dotos tālāk.

man bija tieši 7 minūtes, lai nokārtotu delikātu vajadzību, kura bija konkrēti samilzusi no iepriekšējo dienu āboliem un 70 minūšu brauciena no sākuma pieturas, līdz tai autoostai.

līksmi izbiru no busa, lai dotos uz wc, kura iekārtota spoži baltā vagoniņā un mājīgi rotāta ar metāla spoguli. atļaušos piebilst, ka labierīcīgais vagoniņš aicinoši novietots tieši aiz autoostas ēkas. redz, iepriekš bija zem autoostas, bet tad vajadzēja algot tanti, kura pārdod biļetes un notin papīru. vai otrādi. tieši tik daudz notin, cik pati vēlas, vien paskatoties klientam acīs 2 sekundes.

zinu sevi, tāpēc diezgan steidzos, lai iekļautos tajās 7ņās minūtēs un skat, uz stūra ievēroju, ka vīriešu puses durvis glīti aizveras manu acupriekšā, tas nozīmēja, ka kāds nupat ir iekšā un lai lieki netērētu limitēto laiku, gāju pa kreisi durvīs, uz kurām attēlota mazliet salīkusi dāma, kurai kājas saspiedušās cieši kopā un rokas iespiestas kkur priekšā.

brīvs, bet diezgan patumšs, gaismas slēdzis nedarbojās un izgājis maziņai roku mazgājamajai telpai, sevi neapskatījis metāla spogulī, nonācu mērķī. bišķi paknibinājos un nobrīnījos par jocīgo durvju aizvēršanas mehānismu, jo drusku jutos tā kā nelegāli un vēlējos aizslēgties īsto dāmu uzbrukumiem.

neieslīgšu detaļās, jau gana. tik to, ka sēdēdams ievēroju, ka jocīgais mehānisms ir jocīgs aiz to, ka durvīm nav roktura. biju aizcirtis durvis, bet atvērt tās tā, lai es tiktu ārā, vairs nebija iespējams.

brīdi velti pūlējos tās atvērt, tad garu minūti izmisīgi sapratu, ka caur lodziņu nav iespējams tik ārā. tad kādu brītiņu bikli, saraucis uzacis, bet jo drošāk saucu "hallo!", "es atvainojos, te kāds blakus ir?", "bļāāāģ?".

tad mani kā zibens izgaismoja apjausma, ka esmu iztērējis šofera dotās 7 minūtes, un klaustrofobiskās bailēs nevēlējos atlikušas mūža dienas nodzīvot autoostas dāmistabā, sākumā grūdu ar kreiso plecu tā vāji, tad stiprāk un vēl stiprāk, līdz nu jau milzīgas panikas pārņemts gāzos ar visu savu svaru durvīs tā, ka manu īsto "bļāg!" noslāpēja krakšķis! durvis bija vaļā, es savas masas dzīts vēl iztenterēju garām metāla spogulim, sevi ne pārāk ilgi apskatot, un izlidoju caur ārdurvīm teju pie kājām pāris nupat pienākušām sievietēm ar vajadzībām.

piecēlos, atvainojos un iesteidzos atpakaļ nomazgāt rokas. principā.

lūk. lai stāsts nebeigtos tikai ar vienām durvīms, kuras ciet, varu pastāstīt, ka arī autobusa durvis bija jau ciet, un tas bija jau tādā kā kustībā uz Rīgas pusi. bet tas nekas, ar slapjām rokām es notraipīju busa durvis, pieklājīgi klauvējot, un kāpjot jau ārā ļauni nopriecājos, ka no manas tašas, kura ceļoja augšējā plauktā, bišķi bija pabiruši sīpoli (3 gab.), pavisam mazliet piemizojot jau minēto plauktu.

nekad nenodedzini visus tiltus aiz sevis.

un vienmēr, pirms aizver durvis, pārbaudi, vai tās varēs atvērt. (ne tikai tur, kur karalienes pašas kājām iet)

otrdiena, 2014. gada 4. februāris

mans

man neizprast, cik maksāja,

manu grēku pie krusta ieraudzīt

otrdiena, 2014. gada 14. janvāris

nila asinis

dienu pirms 2014.gada nejauši sanāca piedalīties jaunas urlas dzimšanas dienā. jā, jā, vēroju, kā dzimst urlāts.

ar prieku izmantoju melīgā un zaglīgā pilsētas vadoņa dāsno dāvanu - bezmaksas pilsētas transportu gada pašā nogalē. šāda dāvana likās tīkama daudziem un sabiedriskie transporti bija diezgan piepildīti, ar dažāda lieluma, krāsu, reibuma pakāpes un tautību ļaudīm. arī transporta pieturvietas, kur pulcējās izdevīgā pārvietošanās veida cienītāji.
arī kāds iereibis un pretīgi smīnošs, jau sen dzimušais urlāts ar savu vismaz četrus gadus veco dēlu.
no tādiem, kuri ikdienā nemēdz norēķināties par braucienu, bet mēdz iespārdīt pietuvietu nojumes stiklos, vismaz piektdienu naktīs. jo savējais ir šefs.

- papa, možet ņenada? - jaunais bailīgi iebilda, vērodams tēta izpriecas - petaržu spridzināšanu pieturvietā, tieši autobusu gaidošajam pūlim zem kājām.
- nada, sinok, nada. - vecais centās ierādīt izpriecu dēlēnam, neskatoties uz apkārtējo iebildumiem un pat lamām.
sīkais uzmundrināts, vairs nebija apturams. prieks un līksme!

un tā es redzēju urlu piedzimstam.

ceturtdiena, 2013. gada 5. decembris

viņš

Tas Kungs ir mans gans

man netrūkst ne nieka

pirmdiena, 2013. gada 18. novembris

komentārs

tiku laukos pie dātur un ieliku sejasgrāmatā dažas bildes no šīsvasaras skaistākā notikuma ģimenē - no brāļa kāzām, par prieku koristiem, kuri šos svētkus kuplināja ar jauku dziedājumu.

zem šīm bildēm sabira jauki un priecīgi komentāri.

un arī šitāds -

cau, Jurgi! Varbuut aizej pie psihoterapeita, nevis tuseejies ar draugiem, dzer vai paardziivo par braalja kaazaam. Izrunaajies un meegini saprast, kaa veidot attieciibas..

atbildēju pavisam vienkārši - wtf? :D

piektdiena, 2013. gada 15. novembris

silti

latvijas gēni

VIDZEMNIEKS

DABAS DRAUGS

VIDZEMNIEKS NAV AUGSTPRĀTĪGS. VIŅŠ ĪPAŠI NESEKO MODES TENDENCĒM, TOMĒR VIŅA GAUME UN IERADUMI IR DIEZGAN MŪSDIENĪGI. VIDZEMNIEKS IR PATIESS DABAS MĪĻOTĀJS UN NEVĒLAS DZĪVOT LIELPILSĒTĀ VAI PĀRCELTIES UZ CITU VALSTI.

VIŅAM NEPATĪK IZRĀDĪT INICIATĪVU UN UZŅEMTIES ATBILDĪBU. NAUDAS LIETĀS VIDZEMNIEKS IR APZINĪGS - PARĀDS NAV BRĀLIS. SVARĪGA IR DROŠIBAS SAJŪTA, TĀPĒC VIŅŠ NAV SAJŪSMĀ PAR PĒKŠŅĀM PĀRMAIŅĀM.

ARĪ IEPIRKŠANĀS ZIŅĀ VIŅAM IR SVARĪGA STABILITĀTE. VIDZEMNIEKS DOD PRIEKŠROKU LABI PAZĪSTAMĀM PRECĒM, LABPRĀT IZMANTO LOJALITĀTES KARTES UN IESAISTĀS LOTERIJĀS. VIŅŠ NEPIEVĒRŠ LIELU UZMANĪBU ZĪMOLIEM KĀ NOZĪMES NESĒJIME - VIENMĒR SVARĪGĀKS IR PATS PRODUKTS, NEVIS TĀ ZĪMOLA VĒSTĪJUMS.

dažas reizes noklikšķināju un šitas pēcāk izskaitļojās. vispārīgi, gan jau, ka visiem tāds pats, bet ļoti patiess.

vismaz par mani.

svētdiena, 2013. gada 3. novembris

150

šodien tiku līdz aizpērnās ziemas sniega ielauztā pagraba priekštelpas jumta nojaukšanai.

aizrakos līdz durvīm, aiz kurām slēpās visu laiku izcilākais pagrabs, kādu esmu redzējis.

un virs šīm durvīm uzraksts, kalts dolomīta bluķī -

1863. 8tā augusts.

Strauti nav lielas mājas.

mana griba ir liela, tās dabūt ārā no sabrukuma un posta.

otrdiena, 2013. gada 15. oktobris

BaiBai

dažas bildes no greznā notikuma nedēļas nogalē - vasaras BaiBai pasākuma Zvārtavā.

ak rudens, Tu esi visskaistāko gadalaiku TOP četriniekā, pavisam droši!

svētdiena, 2013. gada 29. septembris

mjap

man bieži liekas, ka perfektākie cilvēki ir visnelaimīgākie

man kauns

Zvārtavā bezgalskaisti. krāšņas debesis. zelta koki. gājputnu bļaustīšanās debesīs. nu tik skaisti, cik vien rudenī var būt.

nolēmu bišķi pastaigāties un beigās mēreni satraucos.

ar lielām pūlēm, tiesa gan - īsti nezinot kur, netālu no Zvārtavas pils, izlauzies caur mega brikšņiem, atradu baronu Ferzenu kapu kalniņu. viss grezni aizaudzis, kritušu koku piebiris. likās, ka tā būtu viena no pirmajām vietām, kura pils apsaimniekotājiem (LMS) būtu jātur kārtībā, re - lai vecie veļi piepalīdz pils uzturēšanas darbos.

sapīcis vilku atpakaļ uz māju pusi un gandrīz apčurājos. dēļ - pils klētij, kura nesen tikusi it kā pārdota kkādiem ārzemniekiem, norauts nost jumts, esot vilkuši pat ar traktoru, kā velāk zināja stāstīt Ruduzis. vecie, lasi - ekskluzīvie, dēļi savākti un aizvesti, kkur. palikuši vien mūri un šīfera kaudze pašā ceļa malā.

pirms pāris mēnešiem saņēmu smalku paziņojumu, ka mani Strauti iekļauti Zvārtavas muižas apbūves ansamblī. ar visu karti, kura drukāta krāsaini, dies' un kultūras ministrija vien zin, cik tas ko nemaksāja, šitā sūtīšana, spriešana, informēšana, zīmēšana sarkaniem klucīšiem un visādu aizliegumu, ierobežojumu uzlikšana manai sūda pussabrukušajai pirtij, kura savu atjaunošanu sāks piedzīvot tikai pavasarī - naudas un laika trūkuma dēļ, tikai.

es neprasu naudu ceļmalu - uz to pašu pili - izpļaušanai, vai tās pirts jumtam, to jau esmu sagādājis.

vienkārši

- būtu labāk uzsaukuši kādu vīru ar motorzāģi uz vienu dienu tos kapus iztīrīt.

- būtu labāk paskatījušies, cik viegli noraut simtsgadīgai muižas klētij ar traktoru jumtu nost, lai tiktu pie dažiem dēļiem, kurus noēvelēt un ieklāt savā pierīgas privātmājas viesistabā.

taga štukoju, kā norīkot talku tās kapu vietas sakopšanai.

re kā.

jo man ir kauns.

piektdiena, 2013. gada 20. septembris

mana Rīga

mūzika un draugi, dziļi emocionāli brīži, smags darbs un laiskuma dienas, prieks un asaras.

ar ļoti skaistiem cilvēkiem korī sabiju kopā tieši deviņus gadus.

ir tā, ka šobrīd iestājies tāds biku tukšums, ir sevišķi otrdienu un ceturtdienu vakaros, it sevišķi tagad, kad satumst tik ātri.

un kamēr gaidu nākamo izaicinājumu, reku - savilku vienkopus dažas filmiņas, kurās puslīdz oficiāli atspoguļoti daži no jaukākajiem brīžiem ar manu kori.

šajā sarakstā nav vēl jaukākie brīži iz kora ballītēm vai braucieniem, kuros vērojamās izpriecas varētu likt kādam koristam sarkt. :)