uguņošanas briesmas nāk

vakar pagāja gads, kopš pagājušā gada pēdējās decembra 4dienas brokastīm. 

arī augustā svinēju 1 gada atceres dienu, kopš izmirku 2010.gada augusta lietū.

laiku var skaitīt no dajebkādīga brīža dajebkādīgās mērvienībās. 

pat no 1.janvāra, kurš kā maģiska dāma satinies jaunu uzdevumu, jaunu mērķu un apņemšanos plīvuros, pavisam nevainīgs un šķietami tāls, lai arī jau parīt.  tomēr nokrauts ar smagām nodomu nastām un laimes vēlējumiem darba kolektīvā un mierīga garastāvokļa cerībām sabiedriskajā transportā.

visiem tik svarīgs un labs datums, pēc kura sāksies laimīgā dzīve bez cigaretēm, ar sporta zāli, bez dusmām un ar naudas kaudzi dažādās valūtās un dažādās bankās.

arī man neapšaubāmi.

es paskatos atpakaļ uz vismaz 356 dienām un mana sirds piepildās ar nenosakāmas izcelsmes sajūtu.

katra diena kā stāsts tūkstošiem sekundēs. 

uz balta ar melnu un nevienmērīgi.

esmu pateicīgs, ka man bija ļauts smejoties kāpt augšup un krist lejup raudam.

esmu mācījies no katra stāsta, to paturot sev tā, kā nu protu.

ak draugs! - savēlu labu veselību, stiprus zobus un pabeidzot šo rakstīt, pār Tavu galvu saberu saujām vien no šiem saldumiem mazliet.

LAIMĪGU JAUNO GADU! :)