ceturtdiena, 2011. gada 22. septembris

darbības

Bahilu automātā izpildījos kā profesionāls bafilu automātu lietotājs.
Smējos visu ielu, pēc sakliegšanās ar savu bijušo. Bijušo autoskolas instruktoru.
Apmulsu, redzot, ka sirmais ekskolēģis nu strāda par ēdiena piegādātāju. 
Atcerējos, ka mīlu savu suni huligānu. 
Interneta neesamība darbā mani saniknoja.
Klausos un dungāju jocīgas dziesmiņas.
Nobrīnījos, ka printeris spēj izdrukāt arī tā, kā vajag.
Priecājos par tālredzību, no rīta sagatavojot salātus pusdienām.
Skumstu par ziņu, ka REM izbeidzina sevi.
Ilgojos brīvā sestdienas rīta.
Līksmoju, jo ir jau darbadienas beigas. :)



trešdiena, 2011. gada 7. septembris

acis




mani paralizējošā panika, kura mani pārņēma pirms nu jau gandrīz divām nedēļām, nelaimei piemeklējot manu ģimeni, joprojām neatslābstoši rosās.
lai arī laiks kārto visu un viss būs labi, uz dzīvi nākas skatīties ar citām acīm. 

cik gan neredzīgs esmu bijis!