piektdiena, 2013. gada 1. februāris

talkas zupa


šādi nu izskatās apsnigušais Skats \un zaru kaudzes\. 

ir cirsti, zāģēti, nograuzti un nospārdīti, galu galā, nolamāti no zemes virsmas milzum daudz sīku koku, krūmu un citu brikšņu un biezokņu.

ir iestādīti daži vietā un stādīšanas trakums turpināsies pavasarī. 

mana mīļā mazā apodziņa mīļākais koks uz kā šūpoties, draiski grozot galvu 360 grādos visapkārt, joprojām dēļ tā mazā ķipara, sargāts un lolots, gaida zemi atsalstam, lai nostrebtos tās spēka.
cīnoties ar džungļiem pašā Strautu pagalma viducī, tam veltot laiku, lielākoties dažās ziemas brīvdienās, ir pagājuši ne mazāk kā 7 gadi.

šajā attēlā neredzamie un jau mirušie koki nodrošinājuši Strautu mājas 3 krāsnis ar malku \lasi - žagariem\ vismaz 1 bargu ziemu.

šajā attēlā vari redzēt, ka šim kaktam pieķērāmies tik nupatiņās. :)

savēli veiksmi man un lakstīgalai citas ievas, kuras negāžas jumtos, ja? :)




paldies 
tētim, mammucim, Ruduzim, Olevam, Kulbergai, Gunāram, Mārtiņam, Kristai, Ližukam, Raitim

par nesavtīgo palīdzību
velkot zarus, grābjot lapas, rokot un stumdot zemes pilnas ķerras, vārot talkas zupas jebšu vienkārši paskatoties ar nomierinošu un uzmundrinošu skatienu pārguruma brīžos.