šodien līdz šim /plkst.14:46/, esmu saticis jau 2 apsveiktas dāmas starptautiskajā sieviešu dienā. tās ir krievu tantes no pretējās austuves. abām rokās ziedi un acīs izmisums pēc kāda ūdens trauka. zinu, ka tur būs bankets ar smēķēšanu jau pieminētajā wc.
esmu izlasījis draugu un paziņu ~ 258 dažādus twītus iekš twitter.com. dažādus un pretrunīgus. par un pret. kā vecajos labajos 18.februāra notikumos.
vairākas reizes noklausījos radio ziņas, cik priecīgas ir laimīgās apsveiktās valsts sievietes. vēl es dzirdēju radio konkursu, kurā kā balva bija sarūpētas šokolādes sirdis.
izlasīju internetā dažus rakstus par ziedu tirdziņu laimi šodienā un skatījos bildes, kurās sabildēti dažāda reibuma un skaidruma vīri, sarkaniem vaigiem, ziedu klēpjus apķēruši.
2 bildēs bija I.Freibergs, kurš ar šuneli parkojās no ziedu kioska, bet tas tā, starp citu. nav taču aktuāli.
es starp citu, pasveicināju mammuci šodien, bet viņa droši vien domāja, ka es jokojos. viņa, dzenājot mājās saslimušos skolasbērnus un mērot tiem temperatūru, pati ir saslimusi. gripa.
atceros pērngada milzīgo tulpju balli darbavietā, kuras noslēgums ir miglā tīts.
ar šo garo penteri es vēlējos pateikt, ka man nav pilnīgi nekā ko teikt par šiem jocīgajiem svētkiem.
jo šo rakstot, vēroju kā pagalma autostāvvietā, mājas pārvaldnieks auto bagāžniekā pako ziedus kolēģu sveikšanai. ziedu ir daudz, acīmredzot sveicamo dāmu arī ir krietni daudz. darbs rit lēnām, krietni ātrāk ietinamie papīri bezrūpīgi krīt zemē un vējš tos uzķer draiskai dejai, līdz brīdim, kad nāks apsveiktā, sieviešu īpašās dienas varone - sētniece, sasarkušiem vaigiem un to visu savāks lepnā priekā, ka kāds viņu ir atcerējies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru