Kāds muskuļots spēkavīrs ar kailām rokām dauza milzu naglas biezā dēlī, loka metāla caurules un mētā smagas hanteles tirgus laukuma vidū. Publika ekstāzē spiedz, tas satracina un sajūsmina spēkavīru un viņš rāda aizvien jaunus trikus, rauj ar zobiem sadzītās naglas ārā un mazliet dejoPēc fantastiskā priekšnesuma, ar metro esam pilsētas centrā. Valdības ēkas, nepieejamas, neskaitāmu strūklaku ieskautas, Māte Dzimtene, dažādi jaukumi, kuri tik ļoti kontrastē ar tuksnesī redzēto iemītnieku pieticību un nabadzību. Meklējam kādu muzeju, kuru tā arī neatrodam, toties atrodam lielveikalu, kurā tiek filmēta kečupa reklāma. Ceļojuma laikā esam nobaudījuši teju vai visus tradicionālos ēdienus – plovu, šašliku, šurpu, mastavu, lagman, un bez kečupa. Somas kļuvušas smagākas, tas jo jūtams, bet nolemjam kājām doties uz lidostu. Laiks pietiek. Kā skumjas atvadas gājiena finišā mūs pārsteidz lietus.
Esam izgājuši caur neskaitāmām pārbaudēm un kontrolēm, bija nepieciešamas tieši 4 stundas, lai tiktu lidmašīnā. Kā brīnišķīgu balvu saņemam sēdvietas biznesa klasē. Kāds vecs uzbeku vīrs lidostas tualetē, pirms atgriešanās USA pie saviem labākas dzīves meklējumos aizceļojušajiem bērniem, neatrodot roku slaukāmās salvetes, dusmīgs pie sevis burkšķ – jobanij kišlak.
Es gan tā nedomāju.
Esmu laimīgs un priecīgs par piedzīvoto.
kamieļu medības nr 14
Labrīt, Rīga!
Un paldies Tev par to, ka dalījies savos stāstos par piedzīvoto arī ar mums.
AtbildētDzēst