Kamieļu medības - 8
Rīta agrumā lēkšojam uz autobusu, ar pamatotām bažām, ka kavējam, jo nav ne jausmas, cik tālu ir laukums vai pļaviņa, no kura ir starts ceļam uz civilizāciju. Sarkanais mežģīņu draugs jau gaida, lecam iekšā. Turp braucošās draudzenes nelabums piekaltis pie grīdas, pīrāgu pārdevēju čībās ieauto kājiņu izstaipīts pa visu autobusu. Netīrība nevienu neuztrauc un pat mūs. Esam pieraduši. Ilgs brauciens un esam Nukusā. Izpriecājamies par kādas ceļotājas bagāžu, skaisti apgleznotu pūra lādi, kuru vismaz 6 vīri mēģina izdabūt no busa bagāžnieka. Pavisam lēni dodamies nolikt mantas baisā viesnīcā un novilkt laiku līdz nākamās dienas rītam, kad lidojam atpakaļ uz Taškentu. Piedzīvojumā izvēršas naudas mainīšanas punkta meklējumi. Lai samainītu 30$ apstaigājam vismaz 5 stingri apsargātas bankas, kurās nav tik lielas summas vietējos sumos. Ko gan viņi var iesākt ar $ tuksneša vidū? Netiekam vaļā no valūtas spekulantes,- ja tože bank, kakaja vam ražņica. Mums vajag oficiālu čeku par naudas maiņu, vismaz vienu, tad nu tantuks neder.
Bālā pilsēta, sakaltusī zeme, ārprātīgi dārgi čipsi, padomju arhitektūra un trūkums visapkārt ir nomācošs. Ejam pusdienās kādā smalkā un greznā restorānā. Desmitiem galdiņu, esam vienīgie apmeklētāji. Oficianti apjūk un putrojas pasūtījumā, tomēr ēdiens ir garšīgs un ne pārāk dārgs. Piemājas veikaliņā sapērkam alu, uz ielas tikko ceptus siltus pīrāgus vakariņām un vakaru pavadam spēlējot kārtis, fonā uzbeku MTV.
Rīta agrumā lēkšojam uz autobusu, ar pamatotām bažām, ka kavējam, jo nav ne jausmas, cik tālu ir laukums vai pļaviņa, no kura ir starts ceļam uz civilizāciju. Sarkanais mežģīņu draugs jau gaida, lecam iekšā. Turp braucošās draudzenes nelabums piekaltis pie grīdas, pīrāgu pārdevēju čībās ieauto kājiņu izstaipīts pa visu autobusu. Netīrība nevienu neuztrauc un pat mūs. Esam pieraduši. Ilgs brauciens un esam Nukusā. Izpriecājamies par kādas ceļotājas bagāžu, skaisti apgleznotu pūra lādi, kuru vismaz 6 vīri mēģina izdabūt no busa bagāžnieka. Pavisam lēni dodamies nolikt mantas baisā viesnīcā un novilkt laiku līdz nākamās dienas rītam, kad lidojam atpakaļ uz Taškentu. Piedzīvojumā izvēršas naudas mainīšanas punkta meklējumi. Lai samainītu 30$ apstaigājam vismaz 5 stingri apsargātas bankas, kurās nav tik lielas summas vietējos sumos. Ko gan viņi var iesākt ar $ tuksneša vidū? Netiekam vaļā no valūtas spekulantes,- ja tože bank, kakaja vam ražņica. Mums vajag oficiālu čeku par naudas maiņu, vismaz vienu, tad nu tantuks neder. 
Bālā pilsēta, sakaltusī zeme, ārprātīgi dārgi čipsi, padomju arhitektūra un trūkums visapkārt ir nomācošs. Ejam pusdienās kādā smalkā un greznā restorānā. Desmitiem galdiņu, esam vienīgie apmeklētāji. Oficianti apjūk un putrojas pasūtījumā, tomēr ēdiens ir garšīgs un ne pārāk dārgs. Piemājas veikaliņā sapērkam alu, uz ielas tikko ceptus siltus pīrāgus vakariņām un vakaru pavadam spēlējot kārtis, fonā uzbeku MTV.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru